Juridisko dokumentu rakstiskā tulkošana
Rakstiskā tulkošana nozīmē rakstītā teksta pārnešanu no avota valodas (valodas, kurā teksts sākotnēji ir ticis sastādīts) mērķa valodā (valodā, kurā ar tulkoto tekstu iepazīsies lasītājs).
Tulkotājiem ir jābūt lieliskām vismaz divu valodu zināšanām, tomēr bieži vien tulkotāji tulko tekstus tikai uz savu dzimto valodu.
Rakstiskā tulkošanā tulkotājiem tulkojot ir jāpiemīt ļoti labām avota valodas zināšanām, kuras tulkotāji var iegūt gan intensīvi studējot, gan arī ilgstoši praktizējoties valstī, kurā runā avota valodā. Tulkošana un tās kvalitāte ir atkarīga arī no tā, vai tulkotājam ir lieliskas rakstiskās valodas zināšanas mērķa valodā, kurām būtu jābūt līdzvērtīgā līmenī ar personu, kurai šī valoda ir dzimtā. Neatņemama laba tulkotāja profesionālo spēju sastāvdaļa ir tulkotāja profesionālā pieredze nozarē, par kuru ir sastādīts avota teksts. Tulkotājam ir vēlama vismaz viena gada studiju pieredze, vai arī aktīva profesionālā darbība konkrētajā nozarē.
Tulkotājiem nepārtraukti ir jāuzlabo savas profesionālās zināšanas, nodrošinot savlaicīgu sava darba laika plānošanu. Tulkotājiem ir iespēja pārbaudīt vārdu nozīmi vairākās vārdnīcās, piemeklējot vispiemērotāko konkrētajam juridiskajam tulkojumam. Paralēli tulkotāja darbam tulkotāji var veikt zinātnisko darbu, tādejādi uzlabojot savu tulkotāja kvalifikāciju un padziļinot savas zināšanas kādā noteiktā nozarē. Nodrošinot to, lai tulkotāju veiktie tulkojumi būtu kvalitatīvāki un ātrāk izpildāmi, viņi var izmantot dažadas datora programmu sniegtās iespējas: programmas, kuras nodrošina tulkotā teksta saglabāšanu, terminu glabāšanas un izmantošanas programmas.
Tiesību nozarē ir daudz un dažādi dokumentu veidi, kuri ir jātulko: informatīvi dokumenti, liecības, arī dažādus juridiskus faktus un apstākļus pierādoši dokumenti. Tulkojums var būt nepieciešams gan tiesību normu pantiem, gan arī veselai normatīvā akta nodaļai vai pat normatīvajam aktam. Neskatoties uz to, ka piesaistot vienu tulkotāju varētu ieekonomēt izmaksas, lai nodrošinātu to, ka tulkojums būs saprotams visiem tā lasītājiem, tulkošanas procesā būtu labi iesaistīt juristu, tulkotāju, korektoru un teksta caurlūkotāju.
Pirms rakstiskās tulkošanas, korektors un caurlūkotājs uzsāk tulkošanu, viņiem jādod iespēja iepazīties ar tulkojamo tekstu, jāpārbauda viņu pieredze un kvalifikācija juridisko tekstu tulkošanā. Piemērotākais būs tulkotājs, kuram valoda, uz kuru ir jātulko juridiskais teksts, ir dzimtā. Tulkotāja kvalifikācijas pakāpei, specializācijai, izglītībai un atbilstošai pieredze juridisku tekstu tulkošanā ir jābūt atbilstošai tulkojamā teksta sarežģītības pakāpei.
Ir valstis, kurās tulkotājiem ir jākārto tulkotāju sertifikācijas eksāmens, ir jāpārzina tulkotāju ētikas kodekss, kā arī tulkotājiem tiek piemērota tulkotāju disciplināratbildība.
Juridiskā tulkošana nenozīmē vārdu automātiska rakstiskā tulkošana no vienas valodās otrā, drīzāk tulkošanas procesā tiek pārnesta tekstā ietvertā doma, atrodot vistuvāko nozīmi mērķa valodā. Tulkojot juridiskus tekstus ir jāņem vērā abu valstu juridiskā terminoloģija un jācenšās ievērot mērķa valodas valstī pieņemtā juridiskās terminoloģijas pareiza izmantošana. Tulkotājiem ir jābūt pieejamai vispārīgai un speciālai informācijai par mērķa valodas valsts tiesību sistēmu, kā arī dažādiem citiem papildus materiāliem. Nepieciešamības gadījumā ir jāvar tulkotājam nodrošināt iepriekš veiktu līdzīgu tulkojumu paraugi vai mērķa valodas valstī praktizējošu juristu konsultācijas.
Ļoti būtisks ir jautājums par tulkojamo juridisko dokumentu konfidencialitāti, ja dokumenti ir informatīvi un uz tiem neattiecas konfidencialitātes prasības, tad to papildus aizsardzībai nav būtiskas nozīmes, bet ja šāda prasība ir, tad tulkotājam ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu konfidencialitātes saglabāšanu.
Tulkošana ir māksla un zinātne, un nav viena vienīgā un pareizā veida, kādā veikt tulkojumu. Ja tulkošanas rezultātā rodas strīds starp tulkotāju un korektoru, tad šādā gadījumā teksts būtu jānodod caurskatīšanai neatkarīgam tulkotājam, ar mērķi iegūt neatkarīgu viedokli par labāko tulkojuma variantu. Šādā gadījumā rodas lielāka iespēja nonākt pie kvalitatīvi iztulkota juridiskā teksta.
Dažādiem juridiskiem dokumentiem var būt ļoti dažādās nofromēšanas prasības, gan divās valodās, gan tikai mērķa valodā. Divās valodās noformētā juridiskā tulkojumā, kur tulkotais teksts ir izvietots paralēli tulkojamajam tekstam, tulkotais vārds seko uzreiz aiz tulkojamā vārda, vai ir novietots tieši zem tulkojamā vārda, teikuma vai teksta daļas. Tulkotais teksts būtu jāiezīmē slīprakstā, lai atvieglotu lasītājam tulkojuma lasīšanu. Otrā gadījumā, tulkojums ir sagatavots kā atsevišķs dokuments, izmantojot identisku formatējumu, burtu lielumu kā tulkojamajā dokumentā. Tulkojot dokumentus dažādās valodās ir jāņem vērā tas, ka vārdu skaits dažādās valodās atšķirās, kas var ietekmēt teksta apjomu.
Tulkotājam juridisku dokumentu rakstiskā tulkošana ir jāapzinās mērķis, kādam tiks izmantots tulkojums, kā arī sekas, kādas varētu rasties nekvalitatīva tulkojuma gadījumā. Tulkotājam ir jāņem vērā tiesību sistēmu atšķirības, kultūras atšķirības, dažādu tiesību sistēmu juridisko dokumentu noformēšanas stilu. Ir būtiski, lai tulkotais teksts pilnībā atbilst tulkojamajam materiālam. Ja tulkotājam ir ticis iesniegta terminu vārdnīca (glosārijs), tad ir jāpārliecinās, vai visā tulkojumā termini ir lietoti saskaņā ar šo terminu vārdnīcu. Juridiskais tulkojums nedrīkst saturēt gramatikas kļūdas un stila kļūdas. Tulkojumam ir jābūt skaidri salasāmam, bez drukas kļūdām vai labojumiem. Juridiskā tulkojuma gadījumā tulkojumam ir pēc iespējas lielākā mērā jālīdzinās oriģinālajam dokumentam.
Izmantojot tiešsaistes tulkošanas rīkus tulkotājam ir jāuzmanās, jo, lai gan tādejādi var gūt vispārēju ieskatu tulkojamā dokumenta saturā, tomēr iztulkotajam tekstam var būt ļoti attāla līdzība ar kvalitatīvi veiktu tulkojumu.
